Emotions

01:36 pm - neasie naži griež dziļāk un sāpīgāk.

Šorīt nokavējusi darbu, tātad nelielā neapmierinātībā ar sevi, griezu arbūza šķēli un trāpiju sev plaukstas locītavā. Tas man lika atcerēties bērnību,kad viena pati šo triku veicu pirmo reizi, tad tik bija raudāšana un psihošana, zvanīšana tētim un iešana vienai uz ambulanci. Nekas nav mainījies, šorīt nervozi staigāju pa visām istabām, pie sevis nolādēdama šo rītu, dienu un visu līdz šim nodzīvoto dzīvi.
Tagad esmu darbā, dzeru otro kafijas krūzi un priecājos par šo rītu, dienu un visu līdz šim nodzīvoto dzīvi.

• 1 comment
• Leave a comment

03:12 pm

Es ilgi domāju par to vai ir vērts izlikt šo žulti klabā, vai nē. Un šodien pār mani nāca apgaismība, ja kaut ko ir vērts rakstīt šajā manā mazajā dusmu žurnāliņā, tad tās ir manas bailes par mācēšanu novecot ar godu un cieņu.
Mana darba kolēģe Ausma. Es nezinu cik tieši gadu viņai ir, bet pietiekoši, lai spētu katrā brīdī man atgādināt par vecuma nožēlojamību un neizbēgamību. Viņa spēj izjaukt manas visskaistākās domas un sapņus ar savu kaitinošo gārkšanu un stenēšanu.Nopietni, ik uz soļa viņa sten un vaid, it kā viņai būtu kāds apslēpts kara ievainojums. Pirms dieviem mēnešiem ejot uz darbu es sevi pieķēru pie domas, ka labprātāk neredzētu viņu,bet tā nenotika, viņa vienmēr jau bija man priekšā: veca, lielām, biezu stiklu brillēm, kuru palielinājums ir mērām tūkstošos,stenot un vienlaicīgi murminot viņa tur sēdēja turot kādu pusbapeigtu grāmatu savās sažuvušajās rokās, vai šķirstot dzelteno presi ik pa laikam skaļi iestrēbjot tēju( ja jūs zināt, kā šī skaņa spēj radīt tirpoņu pār kauliem). No viņas apmācībām man maza jēga, jo pārsvarā viņas mirstošā, cietējas balss mani tikai iemidzina, vai arī vienkārši liek aizdomāties un neklausīties. Komiski, ka viņa visus tur aizdomās, no visiem uzmanās un baidās, jo nevienu taču neinteresē vecas,garīgi slimas sievietes dzīve, vai nāve. Es it nemaz neesmu pārsteigta, ka viņa dzīvo viena sava tēva lauku mājā un nekad nav bijusi laulībā. Uz darbu viņa nāk ar diviem piebāztiem, smagiem maisiem, kur noteikti pēc viņas uzskatiem ir visas viņai dārgākās mantas:gan jau kāds kristāla trauks, jaunības albums, vecas dzintara rotaslietas un pirms 10gadiem nogrieztie mati un vēl daudzas mistiskas lietiņas. Varu derēt, ka ārsti(oo, kā es negribētu būt viņas ārsts) ne tikai uzklausa viņas paranoiskās prāta vainas, bet arī stāstus par viņas ikdienas dzīvi. Viņa tiešām ir enerģiskais vampīrs, kas izsūc no manis pēdējo prieka lāsi. Viņa iemieso gandrīz visu no kā man bail:bezapziņu, paranoju, novecošanu, nespēju pieņemt savu nāvi,vispārēju vientulību, nožēlojamību, absurdu ietiepību, īgnumu, neloģiskumu, pamatīgu liekulību, neglītu egoismu utt. Goda vārds, es viņas vietā negribētu turpināt savu veģetējošo eksistenci vienā pelēkā rutīnā ar vājprāta pieskaņu.
Viņa tiešām ir kaut kas ļoti spilgts un biedējošs, kas liek aizdomāties par sevis neapzināšanos un novecošanas neglītumu. Viņa liek domāt par cilvēku naidu un dvēseles izdzisšanu. Jaunībā domāt par sevi un ap sevi ir pievilcīgi un skaisti, bet vecumā tas ir nožēlojami un nicinoši.

• Leave a comment