Es būtu +/- laba meita savam tēvam, ja es tik ļoti neapdomīgi un ātri neiztērētu viņa doto naudu, ka man pašai pret sevi rodās liels riebums. Vēl lielāks tas kļūst, kad viņš man dod vēl un pasaka tikai kādas dažas ļoti vājas piezīmes par manu bezatbildību. Un tas ir briesmīgi, jo tēva nenopietnā attieksme pret manām attiecībām ar naudu, padara mani par mūžīgo mazo meitiņu, kura ir nepatstāvīga, infantila, izlutināta skuķe. un es tik ļoti to apzinos, bet pēdējos 3gadus nekas nemainās, pagaidām uz to visu vēl bišķīt var skatīties ar humoru, bet tuvā nākotnē, tas būs LIELS KAUNS.principā ko es diršu, man tagad ir liels kauns no tēva un sevis.Es bieži dzirdu no tēva tādus tekstus, kā beidz vīkendus pavadīt kā bila geitsa meita, es maksāju par tavu patstāvīgo dzīvi(šitais ir ļoti trāpīgs)...