Ir izturēts jau tik daudz (un katrs šeit domā savu, un es par kādām četrām lietām), palicis tikai mazliet ar ko jātiek galā. Bet ir grūti. Un kāpēc tieši tagad ir tik grūti? Kur palicis tas laiks, kad neviens pārbaudījums nebija par grūtu un visur varēju iet ar augsti paceltu galvu, lai vienmēr redzētu zvaigznes?
Mēģinu saņemties, bet nebrīnies, ja es kaut kur pazūdu un uz laiku nolienu..gribas vienatni un mieru...

jūsu vārgā, neizturīgā un jūtīgā,
rrenhe