it was a good experience, i'm ready to move on

apnicis darbs.
apnikuši tie haotiskie lēmumi un nesakārtotība.
apnikusi tā viena mazā telpa, kur tie padsmit pāri plaušu trin vienu un to pašu gaisu pa riņķi, pa riņķi, pa riņķi bez logu vēršanas vaļā.
plijas virsū tā this is suffocating sajūta.

man atkal gribas būt mazai vardei lielā dīķī - strādāt kādā lielā kompānijā, kur esmu nenozīmīgs un nepamanāms indivīds, bet tomēr daru vajadzīgas lietas.
man atkal gribas garus gaiteņus, pa kuriem ejot pēc tējas var izkustināt nosēdētās kājas.
vietu, kur ir vairāk par desmit dažādām sejām sev apkārt dienas laikā.


somewhere along the way i gave up on myself.
but they keep throwing things of varying levels of difficulty at me. and i've lost interest in any of it.