galvā kaut kur burbuļo tāda drusku paralizējoša, bet vispār jau diezgan chilled panika, kas mērķtiecīgi atgādina savu you're not goodenough to do any of this. the only reason why you have achieved done anything, is because of all the support you end up getting.
bet pamazām, pamazām tomēr mēģinu likt kopā kaut vai to pašu maģistra darbu, apmeklēt lekcijas, lasīt mājasdarbu lapu kaudzes un visus pārējo. un domāt, ka kāds taču noteikti gribēs mani par testētāju šeit.
man šķiet, ka teikums es gaidu, kad šis viss būs beidzies ir kļuvis par tādu tukšu un nekam nederīgu frāzi. jo es labi zinu, ka, ja nebūtu šis, tad būtu kaut kas cits ikdienā.
ja man kāds kaut ko prasa, es joprojām nespēju aizbāzt sev muti, lai neizklausītos ļoti hopeful par nāktoni un ļoti tā, ka i have plans and things i want to achieve and get done. i have things under control

es jau sen kā esmu pārliecināta, ka high sense of responsibility ir vienīgais, kas ir kaut kāds dzinējspēks kaut ko vēl censties. vai ja ne censties, tad vismaz darīt.