pierast ir tik viegli.

aizpavadīju savu ekstendēto ciemiņu līdz autobusam. pārnācu mājās un ķēros pie drēbju sienasskapja iztukšošanas, lai sašļakstītu tajā balinātāju. tomēr arī šajā aberdīniskajā dzīvoklī ir jācīnās ar pelējuma apgrūtinājumu. bet nekas.
pabeidzu kaut ko rosīties, bet tā dīvaini, ka istabā vairs nav neviens cits, ar ko padraudzēties vai pabužināties.
ir vieglāk nepanikot. vai vismaz tā klātbūtne šķiet mierinošāka, ja tomēr smadzenes izdomā nodoties kārtējam anxiety/panic attack.

gaidu jaunnedēļu, lai beidzot sāktos mācības un galvu varētu aizbāzt ar aizņemtību mācībās.