kaķa dzīves problēmas
vakar viens no kaķiem uzņēmās ēdientrauka sargāšanas pienākumus, sēžot/guļot tam blakus kādas desmit stundas. ja kāds mēģināja viņu nest prom, kaķis kļuva ļoti tramīgs un teju paniski spirinājās prom un skrēja atpakaļ pie trauka. to visu mazdrusciņ vēl komiskāku padara tas, ka kaķītis ēda no trauka guļuspōzā (kas gan nav nekas jauns).
redz, šonedēļ abiem kaķīšiem-brālīšiem tika likvidēta reproduktīvā funkcija. katram citā dienā, tāpēc divas naktis viņi abi tika atstāti bez ēdiena. laikam jau otro nakti bez ēdiena, kas turpinājās ar bezēdiena roadtripu un prombūtni no mājām dienas garumā, ķepiņš neuztvēra diezko pozitīvi un droši.
naktī ejot gulēt man pat bija izdevies viņu paņemt līdzi uz gultu, kur bužinājāmies un murrājām, bet tad virtuvē atskanēja kaut kādi cilvēktrokšņi, un minčuks metās lejā pie bļodas. meu.
Uj, jā, minči visai nelāgi uztver šo pasākumu, jo ir jābadojas, pēc operācijas epetītes vnk nav. Braukšanas - stress, klīnika - stress, svešinieki - stress. Ar laiku pāries. Pat mana vecā kaķene šo visu pārdzīvoja kaut cik ok.