apparently es ļoti labi protu radīt iespaidu, ka esmu saulains kaķēntiņš, kas nekad nebēdā, nedrūmst un nekrīt savās šļurgainajās domu bedrēs un kuram cilvēki nemaz nešķiet biedējoši un sarežģīti radījumi, ar kuriem ir ļoti problemātiski sarunāties and whatnot.
//šī informācija nav no sarunas ar mani, bet gan par mani

mani arī ļoti mulsina tādas frāzes, kā, piemēram, "we should hang out more [often]"
whatever that means
arī tad, ja to saka man interesējoši cilvēki, ar kuriem gribētos varēt pavadīt vairāk laiku kopā. taču pfff.. tas prasa kaut kādas vai nu aktivitātes, ko kopā veikt, vai arī spēju sarunāties un kaut ko vismaz aptuveni konstruktīvu teikt

nez, nez. tā vien šķiet, ka par visu vēl daudz jādomā. un ķermenis ir nedaudz iesprūdis kaut kādā konstantā nervōzumā un stīvumā. (pēc daudzās velosipēdošanas un rāpelēšanās pa kalniem kājās ir iemeties arī patiešām fiziskais stīvums. taču arī tas sāk mainīties uz labo pusi, jo ievēroju, ka, lai uzpedālētos foresterhill, man šorīt nejutās kā vajadzība pārslēgt ātrumu uz kaut ko mazāk fiziski prasīgu)

purumpumpum