es ceru, ka tas nav par mani un aberdīnu. bet ja ir, tad es patiešām atvainojos.

es un plāni vispār nesaskan, un nemaz nav nekāda notrīga es, kas cauri laikiem veic plānus un tos izpilda. bieži vien viss ir atkarīgs no garastāvokļa un apstākļiem. es bieži apsolu, ka tad un tad darīšu to un šito, un beigās attopos, ka tā nemaz nav patiesība, un vienmēr tā vai šā sanāks darīt pēc tā, kā jūtos konkrētajā brīdī. piemēram ir konkrēts es, kas marta beigās patiešām vēlējās paņemt brīvdienas un braukt uz aberdīnu, bet tad ir arī tagadējais es, kas tikai otro nedēļu pēc lieldienām ir atpakaļ darbā, un kuram džefs ļoti neapmierināti saka, ka četru mēnešu eksperimentu rezultāti nekam neder un ka būs jāveic papildus eksperimenti un ka nākamnedēļa atgriežas studenti un viņi te būs tikai līdz eksāmeniem, tāpēc intensīvi jāvāc jauni dati, jo vasarā visi brauks prom.

ar brīvdienām sanāca tā, ka es paņēmu trīs dienas brīvas ap lieldienām, lai aizbrauktu uz konferenci, un tagad man bosa džefa prātā tas ir tā, it kā man jau būtu bijušas brīvdienas, rezultātā ja es viņam atļautos vaicāt pēc papildus nedēļas pašā eksperimentiem izdevīgākajā laikā, viņš būtu pamatīgi flabbergasted.

varbūt nevajag mētāties ar visādiem 'noteikti braukšu'. zinot cik reizes esmu apgalvojusi, ka braukšu uz aberdīnu, man būtu jānokaunas, bet es atzīstu, ka man nudien grūti nākas saplānot vispār jebkādu dzīvi blakus darbam. jau tad kad es biju students, es biju a rather flaky person, un tagad kad visu laiku ir katru dienu tik daudz jādara, ir ļoti grūti nākas dzīvot un actually veikt kontaktus ne tikai eksistēt. un laikam tie solījumi aptuveni reflecto to, ka nudien gribētu draudzēties, ja tas būtu viegli, bet atkal un atkal nesanāk.