var zināt, ka pasaulei pēdējā laikā ir labpaticies tevi apspļaudīt, ja apstākļos, kad tiec izsprostots (nu tā, ka nevies iesprostots iekšā un netiec ārā, bet gan kāda teritõrijas noizolējas tā, ka nevari tikt iekšā) no savas istabas, tas šķiet vairāk kā amusing un kā kārtējā problēma.
redz, durvīm ir rokturi, kas pilda atvēršanas un aizvēršanas funkciju.. un manas istabas rokturis šodien to pārstāja darīt brīdī, kad durvis bija aizvērtas. ohwell. es tikai ceru, ka man izdosies noorganizēt salabojumu šovakar.

pēdējā laikā smadzenes darbojas tādā vairāk kā problem solving mode.. un viss pārtop tādos bezpersõnīgos mudžekļos, kurus gluži vienkārši ir jāatpin.

jāpiebilst, ka es tad biju pidžamā un halātā; grasījos iet dušā. apģērba trūkums gan tika veikli atrisināts - pēc dušas uzvilku atpakaļ pidžamu un devos uz vietējo miesta primark, lai uzmeklētu kādus lētus puslīdz okēj svārkus, legingus un krūšturi.
ohh, un tā kā ne tikai telefõns, bet arī herieta palika istabā, man nav pat mana datõrdrauga ><
kur nu vēl neizlasītā anatõmijas/fiziolõģijas grāmata, kuru tik ļoti kāroju vakarvakarā lasīt, bet tas nenotika, jo nolēmu aizsnakstīties vientuļos ceļos līdz centram, lai dzertu ginesu un klausītos visādos dzīvos vīriešos ar ģitārām līdz visnotaļ vēlām-agrām nakts stundām.