moving pictures silent films

nevarot iemigt, kaut kā sevi jāizklaidē vai jāievilina miedziņā.
vakarnakts bija viena no tām, kad var mētāties no viena sāna uz otru, tā, citādi, vēl kaut kā, bet miega progress tuvs nullei. kad atmiņas ir izkašņātas pēc ļoti bērnības laikiem laukos (līdz pat tādām detaļām, kā, piemēram, tas skapītis, kur kreisajā atvilktnē stāvēja zāles, bet pa labi cepumi, bet lejā milti, cukuri, trauki, u.tml.) vienmēr var doties uz virtuvi snakstiņās - klusītēm ielavīties virtuvē, lai pēcāk atgrieztos gultā ar burkānčupiņu.

redz,vakarnakt kaut kad pusmiega delūzijās es biju pavisam pārliecināta, ka ezis ir adatu kušķis, kuru ir savā kontrōlē pārņēmis gliemezis. (tas ir, pārliecinātā tādā ziņā, ka pēc vārdu konstrukcijām tas tā sanāktu) to, ka visa mana bezmiega lōģika tomēr ir nekam nederīga, sapratu nākamajā dienā, sēžot uz zemes pie radiatōra, jo man bija brīvs brīdis laboratōrijdarba laikā.
jo vārdā ezis gliemīgā daļa nemaz neparādās, tad tas nevar tā strādāt. bet gliemezī nekā ežaina nav. oh well.

vienu citu grūtiemigas nakti ar īī kavējāmies nevis atmiņās, bet gan nodevāmies aktivitātei ģeogrāfiski nosaukumi, kas sākas ar kādu vienu burtu. kad kādu laiku burts emm tika muļļāts, un katra no mums ar pieaugošām grūtībām (heh, pārrakstījos sākumā - krūtībām ^^ ) pārmaiņus izteica kādu nosaukumu, vienā brīdī mans domāšanas laiks ieilga.. rušināju pasaules karti pa savu galvu, meklējot vēl kaut ko mmmm-mm.. līdz tā vienā brīdī ieslīdēju miegā. ar domām par kartēm un M.