biju aizvesta līdz vienu no ļoti skaistajiem skotzemes nostūriem - isle of skye
lielākoties tā tomēr ir tāda pavisam ļoti vējaina un mākoņaina vieta. taču pārsteigumainā kārtā tieši šajā nedēļas nogalē nebija neviena mākonīša un vējš arī dienas laikos nebija jūtams diezko daudz.
otrajā no abām naktīm gulējām glīšā un pavisam mīlīgā bothy mājiņā salas pašā ziemeļainākajā nostūrī. nakts laikā vēja brāzmas bija tik tik skaļi izteiksmīgas un vilinošas. taču siltums un miegs tomēr noturēja mani guļammaisa un fluffy-blanket kokōnā
daudz skaistu krāsu. dienas akmeņaini-zālainos kalnos un saulrieti, kas pasauli padara oranžrōzu. saullēkti, kas pašu padara tik apžilbušu, ka uz mirkli neko citu nemaz nevar redzēt.
mērens kailums saulaino kalnu sūnu kaudzēs. netālu no aitiņām, kas tur pa kalniem brīvgaitā tipina savā nodabā. regulāras piknikpauzes un snauduļošanas.
tas ir tā puf gan, ka citreiz kaut kādas šādas jaukas vietas vai lieliski cilvēki spēj ne tikai iedvesmot, bet arī likt sajusties pavisam peh par pašeksistenci. iegrūst kaut kādās bedrēs, no kurām ir ļoti nogurdinoši rāpties ārā.
unjā. nevienam no mums šobrīd nav/nebija funkcionējošu bilžmašīnu. tāpēc nekas no visa tā redzētā brīnišķīguma nav iemūžināts kaut kādā krāspikseļu apkopojumā

apparently es ļoti labi protu radīt iespaidu, ka esmu saulains kaķēntiņš, kas nekad nebēdā, nedrūmst un nekrīt savās šļurgainajās domu bedrēs un kuram cilvēki nemaz nešķiet biedējoši un sarežģīti radījumi, ar kuriem ir ļoti problemātiski sarunāties and whatnot.
//šī informācija nav no sarunas ar mani, bet gan par mani

mani arī ļoti mulsina tādas frāzes, kā, piemēram, "we should hang out more [often]"
whatever that means
arī tad, ja to saka man interesējoši cilvēki, ar kuriem gribētos varēt pavadīt vairāk laiku kopā. taču pfff.. tas prasa kaut kādas vai nu aktivitātes, ko kopā veikt, vai arī spēju sarunāties un kaut ko vismaz aptuveni konstruktīvu teikt

nez, nez. tā vien šķiet, ka par visu vēl daudz jādomā. un ķermenis ir nedaudz iesprūdis kaut kādā konstantā nervōzumā un stīvumā. (pēc daudzās velosipēdošanas un rāpelēšanās pa kalniem kājās ir iemeties arī patiešām fiziskais stīvums. taču arī tas sāk mainīties uz labo pusi, jo ievēroju, ka, lai uzpedālētos foresterhill, man šorīt nejutās kā vajadzība pārslēgt ātrumu uz kaut ko mazāk fiziski prasīgu)

purumpumpum