07 March 2008 @ 08:21 pm
 
Cik tomēr tā ir liela dzīves ironija, ka manas mīļākās bērnības grāmatas autors ir dzimis tieši tajā pašā dienā, kad es.
Jā..
pedejā laikā daudz domāju un piedomāju par šo lasāmvielu.
JO..
Es vienkārši to pārlasīju.
Tā vajadzejā.
tā vairs nav blāvu bērnības atmiņu grāmata.
Tā ir manā prātā svaiga.
un joprojām vismīļāka no mīļākājām..
mana īpašā un jaukā..
Tags:
 
 
ausīs dun: Flunk-probably