Māsa atbrauc mājās un paziņo to, ka bija tur, kur sniegs bija līdz mājas logiem!
Kad pēdējo reizi manas kājas grima tik lielās kupenās?
Kad?
Es arī girbēju sniegu, es girbēju daudz, daudz sniega.
Bet tikai ziemā.
Bet tā vieta, kad laikam būtu jābūt labvēlīgākam, jāļauj, lai krokusi un sniegpūlksteņi ziedētu, nevis saltu,
sniegs atkal parādās, un pūkas lido no apmākušām debesīm.
Debesīm bija jabūt zilām, tā, lai kaijas nesaplūstu ar visu pelēcīgi balto fonu.
Vai tam, kam būtu jābūt jau pagātnē ir jāļauj atkal dzīvot?
Snieg, nāc ciemos ziemā, kad daba paliek vienaldzīga un bezjūtīga,
ne jaunā un svaigā pavasarī.
Es gribu zaļumus!
Es jau noguru skatoties uz palodzes , uz to vientuļu alpu vijolīšu puduri.
Pieprasījums aug.
Es gribu vairāk.
Es gribu, lai viss zaļotu!