No rīta mani pamodina atkal jau mamma. pieceļos. nav spēka.
Nolemju aprunāties ar Guntu pa telefonu.bija vērts,bija vērts.
mana mazā saulīte.
ir uznācis atkal nogurums, tik liels, ka es sēzu uz trepēm.
nē es guļu uz trepēm, skatos griestos.
jau kuro dienu pēc kārtas neesmu izsalkusi.
slinkums noiet lejā, negribu celties.
dators man ir blakus.
škiet, ka es šeit pavadīšu laikam lielāko daļu manas dienas.
šeit uz trepēm ir jauki.
ja man būtu šājā mājā kādas privātīpašnieciskās tiesības, es šeit noteiktu uzceltu mazu būdu.

Man škiet, ka vārds māte. ir izdomāts, lai teksti, kur tikstu iepīts šis vārds skanētu dramatiskāk un draudīgāk.
kā piemēram.
mamma teica, lai es nomazgāju traukus.(skan tā, ka viņa šadu frāzi izmeta, bet tas nav obligāti. bet parasti pēc šadas frāzes lielākia daļai ir so what?)
un tagad.
goes like this.
Māte teica, lai nomazgāju traukus. (skan tā, ka, ja es to neizdarīšu, tad viņa mani pakārs)

baisi,baisi.

man škiet, ka es mazliet iespaidojos no Guntas.
viņa izdzer pusi no abisnta pudeles 70km prom no manis.
bet es reibstu.
mums ir saikne.

es šonakt redzēju nokrītam 5 zvaigznes.