man nepatīk tās krūzes skapī.
jeb..
es jau parāk ilgi blenžu vienā punktā.

dzirdot dzīves stāstu par dažu labu cilvēku, man nāk smiekli par manu dzīvi.
Tāds fufelis vien ir.
smiekli par sevi un manām problēmām.

nokususi.
devos mājas no saksofona.
un sāku domāt.
bļin.
kas man patīk.
un manas domas aizgāja tik tālu,
ka sāku apsvērt ideju, ja nu es patiešam apņemos no visas sirds,
censties,trennēties saksofonu..
sākt atkal no sākuma.
laist smadzenes visu salfedžo, mūzikas literatūru un doties tālāk mūzikas ceļos.
pelnīt tā savu iztiku.
ja nu man patiešām pietiktu spēka tam visam?
ja nu patiešām tas ir tas, ko es vēlos?
ja nu tas man patiešām vislabāk padodas?
ziniet.
tā mūzika..