(bez virsraksta)
Jan. 29., 2023 | 12:29 am
Viena interesanta lieta par domāšanu ir aspekts, ka vajag daudz laika, lai iemācītos runāt par domāšanu un kā tas process notiek, lai varētu pietiekami niansēti par to komunicēt, lai saprastu, cik ļoti atšķirīgi cilvēki spēj domāt.
Man ir neparasti izdzirdēt, ka cilvēki nespēj redzēt detalizētu krāsainu objektu galvā ar aizvērtām acīm.
Kad es aizveru acis, es varu likt sev redzēt visaptverošus ģeometriskus paternus visās iespējamās krāsās plūstot, kur vien tam lieku plūst, likt sev redzēt filmas, neīstu cilvēku sejas, redzēt kaut ko pilnīgi nejaušu.
Bet es nevaru dzirdēt monologu vai kādu citu balsi, un nesaprotu kā iespējams, ka cilvēki runā ar sevi.
Man ir neparasti izdzirdēt, ka cilvēki nespēj redzēt detalizētu krāsainu objektu galvā ar aizvērtām acīm.
Kad es aizveru acis, es varu likt sev redzēt visaptverošus ģeometriskus paternus visās iespējamās krāsās plūstot, kur vien tam lieku plūst, likt sev redzēt filmas, neīstu cilvēku sejas, redzēt kaut ko pilnīgi nejaušu.
Bet es nevaru dzirdēt monologu vai kādu citu balsi, un nesaprotu kā iespējams, ka cilvēki runā ar sevi.
Link | ir doma | Add to Memories
(bez virsraksta)
Jan. 29., 2023 | 11:54 pm
Atceros vēl tos senos laikus, kur sociālajos tīklos varēji aizbraukt līdz punktam, kur redzēji saturu, kas jau bija skatīts iepriekš. Līdz momentam, kad ieviesa reklāmas un ieteikto saturu, kas noved pie bezgalīgas informācijas gūzmas. Tāpēc ciba nedaudz atļauj paturēt to minimālismu, kas daudz kur bija iepriekš.