(bez virsraksta)
Feb. 23., 2017 | 05:50 pm
Kāpēc es nekad nerunāju par reliģiju:
Tā ir visneproduktīvā saruna ever - man ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks tic vai netic kādai dievībai, ja viņš ievēro tās pašas morāles normas un vērtības, kas šķiet kā nerakstīta norma rietumu sabiedrībā, UN nekaitē citiem cilvēkiem.
Man ir vienalga, kāda motivācija cilvēkam ir nepieciešama (dievs, zinātne, whatever), lai viņš izturētos kā funkcionējošs sabiedrības loceklis.
Ir cilvēki, kam nevajag motivāciju, un kuri seko savai ''iekšējai morālei'' (whatever that means), ir cilvēki, kas cenšas aprēķināt visefektīvāko veidu, lai pildītu morālās normas ar augstāko efektivitāti, ir cilvēki, kas seko kristietības morāles normām. Ja tas viss rezultējas relatīvi līdzīgā uzvedībā un rīcībā, tad kāda starpība, kam cilvēks tic?
Es saprotu ateistus, kas iestājas pret reliģiozo radikālismu, kas sabiedrībai KAITĒ (apzināta pseidozinātnes izplatīšana un apšaubāmu morālo normu ieviešana), bet kāda jēga ir noniecināt un smieties par vecmāmiņu, kas vienkārši iet uz baznīcu? Visai iespējams, ka viņa ir laipnāks cilvēks par daudziem cringy ateistiem, kuri ar putām uz lūpām diskutē /r/atheism un ekstāzē retvīto katru Richard Dawkins tvītu. Imo, daudz efektīvāk būtu vairot kritisko domāšanu, atmaskot nepatiesus faktus nevis mūžīgi meklēt to labāko argumentu, ar ko ieriebt kristiešiem.
Varbūt kāds teiktu, ka tādā veidā tiktu apkaroti simptomi nevis pats iemesls, bet manī rodas šaubas, vai tiešām kristietība ir viens no galvenajiem iemesliem maģiskai domāšanai. Es drīzāk teiktu, ka kritiskās domāšanas principu nezināšana un maģiskā domāšana cilvēkā bija jau pirms viņš izvēlējās būt kristietis.
Fakts ir - ka būs cilvēki, kas audzināti kristīgā ģimenē, ar laiku sapratīs, ka viņiem ir svarīgāki fakti un uz tā balstīs savu pasaules uztveri (kā tas bija manā gadījumā). Un otrādi - būs skepticisma gaisotnē audzināti cilvēki, kam varbūt beigās būs vienalga par faktiem, un viņi nezināmu iemeslu dēļ izlems, ka sist bērnus ir slikti, jo ''tā teica mācītājs''.
Ir svarīgi veicināt kritisko domāšanu, bet man nav svarīgi, kam cilvēki beigās izvēlās ticēt, ja viņu uzvedība/rīcība ietilpst pieņemtajās normās. Jā, varbūt šķiet šokējoši apzināties, ka ir kristieši, kas vakcinē bērnus un necenšas nobanot GMO. Tas, ka daudziem kritiski domājošiem kristiešiem galvā ir cognitive dissonance man nav svarīgi, jo tā ir viņu pašu izvēle un problēma. I couldn't care less.
Tā ir visneproduktīvā saruna ever - man ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks tic vai netic kādai dievībai, ja viņš ievēro tās pašas morāles normas un vērtības, kas šķiet kā nerakstīta norma rietumu sabiedrībā, UN nekaitē citiem cilvēkiem.
Man ir vienalga, kāda motivācija cilvēkam ir nepieciešama (dievs, zinātne, whatever), lai viņš izturētos kā funkcionējošs sabiedrības loceklis.
Ir cilvēki, kam nevajag motivāciju, un kuri seko savai ''iekšējai morālei'' (whatever that means), ir cilvēki, kas cenšas aprēķināt visefektīvāko veidu, lai pildītu morālās normas ar augstāko efektivitāti, ir cilvēki, kas seko kristietības morāles normām. Ja tas viss rezultējas relatīvi līdzīgā uzvedībā un rīcībā, tad kāda starpība, kam cilvēks tic?
Es saprotu ateistus, kas iestājas pret reliģiozo radikālismu, kas sabiedrībai KAITĒ (apzināta pseidozinātnes izplatīšana un apšaubāmu morālo normu ieviešana), bet kāda jēga ir noniecināt un smieties par vecmāmiņu, kas vienkārši iet uz baznīcu? Visai iespējams, ka viņa ir laipnāks cilvēks par daudziem cringy ateistiem, kuri ar putām uz lūpām diskutē /r/atheism un ekstāzē retvīto katru Richard Dawkins tvītu. Imo, daudz efektīvāk būtu vairot kritisko domāšanu, atmaskot nepatiesus faktus nevis mūžīgi meklēt to labāko argumentu, ar ko ieriebt kristiešiem.
Varbūt kāds teiktu, ka tādā veidā tiktu apkaroti simptomi nevis pats iemesls, bet manī rodas šaubas, vai tiešām kristietība ir viens no galvenajiem iemesliem maģiskai domāšanai. Es drīzāk teiktu, ka kritiskās domāšanas principu nezināšana un maģiskā domāšana cilvēkā bija jau pirms viņš izvēlējās būt kristietis.
Fakts ir - ka būs cilvēki, kas audzināti kristīgā ģimenē, ar laiku sapratīs, ka viņiem ir svarīgāki fakti un uz tā balstīs savu pasaules uztveri (kā tas bija manā gadījumā). Un otrādi - būs skepticisma gaisotnē audzināti cilvēki, kam varbūt beigās būs vienalga par faktiem, un viņi nezināmu iemeslu dēļ izlems, ka sist bērnus ir slikti, jo ''tā teica mācītājs''.
Ir svarīgi veicināt kritisko domāšanu, bet man nav svarīgi, kam cilvēki beigās izvēlās ticēt, ja viņu uzvedība/rīcība ietilpst pieņemtajās normās. Jā, varbūt šķiet šokējoši apzināties, ka ir kristieši, kas vakcinē bērnus un necenšas nobanot GMO. Tas, ka daudziem kritiski domājošiem kristiešiem galvā ir cognitive dissonance man nav svarīgi, jo tā ir viņu pašu izvēle un problēma. I couldn't care less.