(bez virsraksta)
Jan. 21., 2015 | 01:26 am
music: she's only 18
Jau kādu laiku atpakaļ domāju par to, cik mūsu emocijas ir primitīvas. Aprakstot to, kā mēs jūtamies, mēs labākajā gadījumā izmantojam populāro 7-8 emociju spektru, kas ir visiem zināms. Bet, vai šis spektrs gadījumā nav lielāks? Pieņemu, ka pastāv vēl apmēram 10 papildus emocijas (just speculating here), kuras izjūtam ikdienā, bet vai nu nesaucam nekādi, vai arī apzīmējam ar kādu neprecīzu vārdu (no parastā spektra). Tad vēl visādu faktoru/substanču ietekmē tiek pavērta pieeja vēl lielākam emociju spektram, kas protams ir nelegāli (nu jā, tas izklausās tik cheesy, but true). Kādēļ mēs esam tik emocionāli atpalikuši un kādēļ mūsu racionālajā pasaulē vēl joprojām plaukt emociju represija un ignorēšana? Emocijas ne vienmēr apslāpē saprātu, pareizs emociju izmantojums var saprātu enhancot tādā līmenī kā nekad iepriekš (emocionālā inteliģence, if you will). Un ko mēs varam darīt? Neko, jo esam vēl apjukušāki nekā jebkad.