Tik slikts miegs manai pēdējai naktij bija vienkārši nepieklājīgs. Saule spiežas pa visām spraugām iekšā un viss lēnām mostās. Kūņojos ārā no segas un tā vien gribās ar kailām pēdām tajā rīta rasā iebrist.
Miljons domas skrien pa galvu, bet īsti nezinu kura ir manējā.
Vēl vesela kaudze ar darbiem priekšā, lai sāktos kaut kas cits. Manai dvēselei labāks. Ar tādiem vārdiem es vismaz sevi mierinu, jo šobrīd ir vajadzīgs jebkas pie kā pieķerties.