Svētdien nobraukties 20 kilometri bija tieši laikā to my soul. Laigan pats par sevi 20 kilometri nav daudz, bet mīties pret vēju un visādos uzkalnos tomēr bija grūti manam nesagatavotajam ķermenim. Izvēdināju prātu. Izkustināju sevi no komforta. Palika vieglāk.
Šodien gan manī ir tāds nomācoš nelabums un galvassāpes, bet tas aiz bezgaisa un nekustēšanās. Pavisam sēdoša diena. Pilna ar rasējumiem un mērījumiem.
Rītdien būšot negais. Rītdien tad arī visticamāk man neko citu kā karstu cafe latte un sedziņu nemaz negribēsies.

Vakari paliek arvien ilgāki un garāki lai uzrakstītu kursa darbus. Uznākot iedvesmai es padarbojos un pārējā laikā ko sirdij tuvu palasu. Bet tā es pie labiem rezultātiem gan jau netikšu. Ir jāpārkāpj sev pāri mazliet.
Lai gan pētīt jaunus ceļojumus un piedzīvojumus ir much more fun than Industrial Control Systems inženierzinātnē. Ak, mana sirds, pacieties lūdzu mazliet.