Noķēru laimes sajūtu.
Priekšnieks mazliet aizturēja darbā. Pēc tam vainu izpirka aizvedot mani uz staciju. Es nācu mājās caur saules pilnām ielām. Nopirku matu krāsu. Ienācu dzīvoklī. Atvēru visus logus. Uzvārīju kafiju sev un draudziņam. Ieslēdzu radio. Atnesu laptopu uz viesistabu. Ieritinājos dīvānā. Un kaut kāds miers iestājās! Tāds uz brīdi.
Drīz atnāks vīrietis. Viņš taisīs ēst. Es krāsošu matus. (ceru, ka rezultāts būs tāds kā apmierinoš un vismaz līdzīgs kāds uz iepakojuma, jo uz to jau laikam nevar paļauties un vienmēr kaut kas noiet greizi, vismaz man) nu jā, es krāsošu matus. Dzeršu savu melno kafiju. Tad ieiešu vannā. Uzvilkšu savu sarkano kleitu un varbūt iziešu uz glāzi vīna piepilsētā.
Grāmatas krājas kaudzītē. Bet es tik mierīgi lasu citu cilvēku dzīves un cenšos sev pielabināties. Jā tieši sev.