Kad no rītiem nav tik agri jāceļās, es sajūtos kā brīvdienā mazliet. Tā tomēr ir atšķirība celties mazliet pirms sešiem vai tomēr pusē astoņos. LAbprāt visu dienu šādi nolaiskotos. Aizmirstu pa zobārstu un darbu. Man konkrēti pietrūkst klusuma ar sevi.
Aiz loga izskatās apmācies. Pēc tieši divdesmit minūtēm es būšu izdzērusi kafiju. Pēc nepilnas stundas es iziešu pelēkajā pavasarī, kurš izskatās, ka tūlīt sāks rīt.
Lai tieši deviņos, es sēdētu zobārsta kabinetā trīcoša. Un jau nedaudz pēc desmitiem būtu darbā. Man negribas šodien neko no tā visa.