Un kaut kā šādi šodien man prātā domas notiek.

"Dažiem lietas nāk viegli. Dažiem ne tik. Citiem vispār nav jāgaida, citi nekad tā arī nesagaida. Trīs bērnu māte, ar divām augstākajām izglītībām – apkopēja, dzīvo vienistabas dzīvoklī sarepējušā koka mājā. Sieviete, visu mūžu alkusi ģimeni, apprecējusies un tikai pēc laulībām abi uzzinājuši, ka vīrs ir neauglīgs un nespēj pieņemt adopciju. Dažiem lietas nāk viegli, ātri, ne caur ērķšķiem. Darbs prestižajā kompānijā ar labu algu, laulības un divi bērni, dzīvoklis par sviestmaizi. Un dažiem ne tik viegli. Darbs, kurš tev patīk, bet ar kuru tu nekad nebūsi spējīgs nopirkt pat ledusskapi, īstais un vienīgais, kurš nekad neskatīsies uz tevi ar tādu siltumu, kā tu, mātes dīvāns divguļamās gultas vietā. Tiem dažiem, kuriem ne tik, atliek divas iespējas – padoties vai triekties tam visam pretī."

Varbūt es neesmu nemaz tik ļoti galējībās. Bet gribētos ticēt, ka dzīvē mēdz būt arī savādāk. Tā kā zelta vidusceļā, ka tomēr viss notiek kā sirdij gribētos.