Nu tā, kad uzraksta un padomā jā, saprotu, ka ir tieši tik labi. Bet tāpat ir manas scēnas galvā un drāmas un noskaņojuma bojātājs. Pilnīgi neadekvāti dažkārt sevi palaižu vaļā. Bet tie brīži paliek pagātnē! Vai ne? Nav ko ko iespringt uz to.

Bildes kādā tuvā nākotnē gan jau būs. Man tikai gribās tā līdz galam un ne ar telefonu. Bet kameras lādētāju pēc parīzes īsti nemāku atrast. :)