Pasēdēju te šodien kā tāds sabozies ezis un padzīvojos ar sevi. Kaut kā uzelpoju un mierīgi sev atļāvu pabūt šajā kondīcijā. Kaut kā vieglāk palika. Tā mazliet, mazliet. Uzvāriju zaļo tēju un uztaisīju savu jaunā gada kastīti. Nu tiem skaistajiem mirkļiem ko noglabāt. Lai jau man tiek jaunajā gadā. Tāda organizētība un mirkļu noglabāšana. Savādāk es ar savu goldfish brain šad un tad mēdzu aizmirst to, kas ir dots un piedzīvots. Un man tik ļoti patīk tie vārdi - es esmu bagāts. man pieder viss, kas ar mani ir noticis.
Skaisti.

Atļāvu savai iekšējai sievišķībai pamurrāt un uztaisīju lavandas putu vannu. Saspiedu apelsīnus sulā, ielēju vislielākajā glāzē un noliku uz vannas malas. Aizdedzināju sveci uz palodzes un fonam uzliku savu guilty pleasure - sex and the city (jā, esmu tā, kam tas ir guilty pleasure vienatnes mirkļiem) Kaut kā izmērcējos un atslābu. Tāda viegluma sajūta mazliet.

Tas ezis jau kaut kur vēl ir. Bet mazleit cerīgāk. Sarakstīju draudziņiem vēstules un cenšos izlīgt ar tiem kuriem nemiers un nelīdzenumi. Gribu nokārtot šos visus lauciņus. Satīrīt. Lai iekšējs miers vairāk. Vēl gribētos uzrakstīt vecmāmiņai.Bet man tās emocijas kaut kā nelasās kopā. Esmu tik ļoti noslēgta sevī un neko uz āru neizrādu, ka tagad ir bail. Bet zinu, ka vajag. Zinu. Ir vienkārši jāsaņemas un no sirds jāizrakstas.
Ģimene ir cita pasaule uzreiz. Blakus manai, tai lielajai, draugu, iedomu, realitātes un citām pasaulēm. Viss savienojas vienā.

Es ar tām savām emocijām laikam vienreiz tiešām sajukšu prātā. Tāds viesulis es esmu. Jūra vētras laikā. Ar paisumiem un bēgumiem. Ar saulrietiem un saullēktiem. Mana zvaigžņu zīme pavisam noteikti spēlē te daudz.

Bet ir mierīgi. Pagaidām. Vakaros es palieku pavisam vāja un maziņa. Gribas paslēpties zem segas un nebāzt galvu ārā. Un tad atnāk rīts un es varu iziet. Neslēpties. Realitāte visu aizskalo un aizsedz. Vakaros pārāk liels jūtīgums un visi nervu gali vaļā.