Sēžu un domāju kur,sasodīts,lai atrod darbu. Esmu iegrimusi ē pastu un virtuālajā research pasaulē. Mēģinu sevi iedvesmot desmitiem veidu, bet nesanāk. Tā mana pašapziņa tikai sarūk un ierokās ziemas miegā. Lai gan ir tāds zināms mierīgums manī, tas nemaina faktu, ka mana reālā dzīve tomēr nevēlas vēl nedaudz pagaidīt. Viņa grib būt jau tagad.
Tā nu es balancēju starp kaut ko kosmisku un to reālo.
Meklēju dažādas iespējas un apdeitoju sevi. Šķiet būs jākrāmē koferis un jābrauc brīvprātīgajā darbā prom no visa. Piemēram uz Ķīnu. Pie pandām.
Bet nē, meklēju dažādus pagriezina punktus un ceļu atpakaļ pie sevis. Kā tādās Ziedoņa epifānijās.