Paaraak liels sastreegums ir peecdarba stundai shovakar! Tieshi tas briidis kad pavisam noteikti vajag paspeet uz koledzhu. Seezhu nervozi autobusaa, tramiigi vakteeju laiku un dreseeju savas domu aitas. Aiz loga sliid garaam english rudends un es ar sevi taa vienkaarshi runaajos. Nesakaartoti kaa parasti. Tik daudz lietu ko dariit,bet nekas nedaraas uz priekshu. Sho to pati bremzeeju, sho to citi. Bet tas lai paliek. Man gribaas kaut kaadu zinaamu briiviibu. Zinaamu ritmu ieviest dziivei. Taadu saveejo. Nevis velties no gultas peedeejaa minuutee,bet piecelties agraak un varbuut pat pastaipiities un pavingort. Ar aukstu dushu peectam un miiljaako kjermenja kreemu. Nesteidziigi iedzert kafiju un tad doties draudzeeties ar dienu. Tikai peectam kad esmu padraudzeejusies un pamiiljojusi sevi. Bet taa jau tas nenotiek! Notiek taa,ka dienas ritms mazliet nodedzina, vakaraa citi darbi,tad mazliet ar sevi padziivoties un vismaz septinju stundu miegs manam organismam ir vajadziigs. Svaigs,auksts uudens un miegs. Taa ir mana funkcionalitaate. Taa nu meegjinu visu apvienot. Un es tachu varu iemaaciities savu ritmu sakraatot,sasodiits.