Tas ir tik lieliski. Pamosties agri no riita,izkuunjojoties no gultas. Sapost sevi dienai un uzvilkt dzelteno meeteli. Aptiit shalliiti un uztaisiit kafiju termokruuzee. Iziet aaraa un leeni doties uz darbu. Kad vienaa pusee silti mostas spilgta saule bet otra celja puse ir mazliet apmaakusies. Mazliet smidzina silts smalks lietus un tad es pagriezhos uz galbveno ielu un tur milziiga spiltgtaas kraasaas izteikta varaviiksne. Jau no pasha pasha riita taads skaistums. Un tad es leenaam eju,dzerot savu kafiju kameer austinjaas skan bosanovas un smaidu. Par to ieksheejo energjiju,par paarmainjaam un apnjemmiibu. Par to,ka es esmu tieshi taada un ne savaadaaka. Protams ir taa labi parushinaaties citu dziivees,filmu dziivees and other stuff. Panjemt kaut ko sev,piekraasot,pielabot. Izaugt un augt. Bet tieshi shis briidis,kad apmierina sava klaatesammiiba shajaa dienaa ir vienreizeejs.
Es nemaaku buut nepaartraukti vienaa staavoklii. Taapeec shaadi briizhi ir jaapiefiksee,lai redzu to siltumu sevii. Kad esmu izkuunjojusies no taa briizha,kad likaas pasaules gals ir klaat. Ir daudz plashumu kur sevi biidiit. Ieksheejaas veelmes. Bet visu jau nevar. Taapeec paliek tieshi shis briidis,kam ljauties.
Shaados atvasaras mirkljos es palieku tik ljoti banaala un silta. Bet mani tiiri apmierina shaads staavoklis. Un paglaudiit savu ieksheejo skaistumu,uzpost aareejo un doties dienas darbos iekshaa.