roskild ([info]roskild) wrote 3. Oktobris 2012, 16:39
Un tad atnaak taada silta un saulaina pievakare. Kad visa diena vienos mazos vaajpraatos un lietu biidiishanaa un meetingos. Kad visi cilveeki mazliet par daudz. Es izeju no ofisa, ar atveertu meeteli, izlaishu matus no pony tail un uzelpoju rudeni. Saule silda seju. Un es esmu briiva. No visa liekaa un visa kas sakraajies. Vismaz daljeejaa liimenii un vismaz ljauju sev taa domaat un tad es piekaapjos sev. Paglaudu sevi. Domaas pamiiljoju. Es tik ljoti izbaudu atvasaras laiku. Veel maacos izbaudiit sevi. Un dazhkaart jau nemaz nevajag liidz galam. Dazhreiz var arii mazliet.
Iedzert viinu, aiziet iepirkties,palasiit graamatu. Pirms veel viss lielais skreejiens ir saacies. Shiis visas studijas ir taads diezgan labs pamats. Taadas labas idejas un iedvesmas. Jo kaa gan savaadaak es pieveerstos self development plaanam,ja ne tagad, studiju ietvaros. Un tad es varu seedeet,rushinaaties sevii un veidot visaadas ieksheejaas analiizes. Klabinaat taustinjus tuukstosh ziimees un klusi murraat. Tas progress manii ir atgriezies. Laigan dazhkaart manii visi procesi snauzh un es mazliet juuku, tas viss ir tikai balansam. Lai niesuubotu duunu segu eertumos. Es jau vispaar taa vienkaarshi nemaaku. Visu laiku kaut kas urda. Taapeec izbaudu mazos atslaabuma briizhus. Pat ljoti.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..