Braukt autobusaa cauri pielijushai pilseetai. Draudziigi iestaastiit miegam un nogurumam,kad veel nevar. Veel uz koledzhu jaaiet un biologjiskais saguruma pulkstenis jaapabiida veel par paaris stundaam. Shodiena ir taada nefunkcioneejosha. Kad praats atsakaas pielaagoties un ir taads pilniigs nekaadums. Un mans ieksheejais attention beerns mazliet skumst. Jo ir taada neapzinaata pastaaaviiba shodien un klusums no visas apkaarteejaas pasaules. Tas uzmaniibas truukums vispaar manii ir taads sasodiiti maaniigs. Es miilu savu vienatni. Gan to gaisho,gan to saldskaabo. Abas ir vajadziigas dziivoshanai. Parushinaaties sevii un atstaat sakaartotiibu un tiiriibu. Dazhkaart ir viss no sevis jaaizraud,lai atstaatu citaam emociju banalitaateem vietu.
Un man tik ljoti gribaas draudzeeties. Bet es nemaaku atrast tos cilveekus. Vismaz sheit ne. Taas visas saakuma akward conversation un tamliidziigi.
Es tik ljoti daudz ko veel savaa dziivee nesaprotu. Sevii nesaprotu. Bet te jau atkal Laiks straadaa.