Man ir pārak auksti priekš jūnija šeit. To, ka visi gada laiki te ir samaisīti kopā un tu nekad nezini, kurš no apģērba gabaliem tev būs vajadzīgs,es esmu sapratusi. Bet tomēr, tomēŗ, tomēŗ. Gribētos man tā, ka varu piecelties savā jūnija brīvajā rītā, iziet ārā un pabrokastot. Nedomājot par to vai vajadzēs lietussargu, vai tomēr mēteli utt. Tādas mazās laikapstākļu un fashion problēmas.
Bet ne par to, ne par to. Pēdējās dienas ir sanācis ta, ka es vispār gandrīz neesmu bijusi mājās. Visu laiku kaut kur un kaut kā. Pavadu pāris dienas ar savu iepriekšējo dzīvju draudziņu, bet viss ir bijis tik piesātināti un daudz, ka tagad man vienkārši gribās paslēpties un paelpot ar sevi. Tā vienmēr notiek. Es uzkrāju sevī visu, visu unt ad nolienu maliņā, izdzīvoju, izelpoju. Es vienkārši nespēju būt visu laiku ar kādu. Man vajag savu telpu, savas domas.Bet tas čirkainais draudziņš ir kaut kas lielisks. Tik daudz esmu no sevis izrunājusi, atdevusi savu enerģiju un sapratusi mazliet labāk. Sevi. Un tad es atnāku mājās un tur ir maza paciņa, ar mūzikas disku, kas mums abiem ir nozīmīgs, un maza zīmīte klāt - its a part of me, I have loved this my whole life. Un tad paliek tā mierīgi iekšā. Ieritinos midziņā, uzlieku mūziku un vienkārši guļu. Tādi mazlie mirkļu mirkļi.
Šis ir mans ceturtais cibas mēnesis. Brīžiem es pazūdu sev, brīžiem es izrakstos. Bet tā jau ar mani ir. Es nespēju būt kaut kur visu laiku. Man nav iekšējā spēka visam.
Un šie visi četri mēneši, patiesībā jau pieci, jau no paša janvāra ir bijuši tik dažādi. Kā no bedres esmu izrāpojusi, bez enerģijas, bez emocijām, ārā uz mazu saliņu un cenšos sevi uzstutēt atpakaļ uz pekām. Tā lēnām. Periodiskas skumjas ir patstāvīgas. Es laikam nemāku nemaz savādāk. Jo tomēr esot šeit, es nespēju vēl atrast to savu vietu, lai kā skrietu un nemeklētu. Nav man vēl tās sajūtas, ka esmu tur kur man vajag būt.
Iekšējās bailes par tālāko mazliet iekšā. Un vēl pārdzīvojumi par pagātni, jo tā uzrodas vienmēŗ tad, kad esmu nomierinājusies. Tāda sajūta, ka pagātnei ir kāds radars, kurš nosaka brīdi, kad esmu mierīga un priecīga, tieši tad viņa var uzrasties un atkal censties pabojāt. Kāpēc ir tik ļoti grūti atstāt mani mierā pavisam. Ļaut man būt. Ja visas izvēles jau ir izdarītas sen, sen.
Bet ne par to, ne par to. Pēdējās dienas ir sanācis ta, ka es vispār gandrīz neesmu bijusi mājās. Visu laiku kaut kur un kaut kā. Pavadu pāris dienas ar savu iepriekšējo dzīvju draudziņu, bet viss ir bijis tik piesātināti un daudz, ka tagad man vienkārši gribās paslēpties un paelpot ar sevi. Tā vienmēr notiek. Es uzkrāju sevī visu, visu unt ad nolienu maliņā, izdzīvoju, izelpoju. Es vienkārši nespēju būt visu laiku ar kādu. Man vajag savu telpu, savas domas.Bet tas čirkainais draudziņš ir kaut kas lielisks. Tik daudz esmu no sevis izrunājusi, atdevusi savu enerģiju un sapratusi mazliet labāk. Sevi. Un tad es atnāku mājās un tur ir maza paciņa, ar mūzikas disku, kas mums abiem ir nozīmīgs, un maza zīmīte klāt - its a part of me, I have loved this my whole life. Un tad paliek tā mierīgi iekšā. Ieritinos midziņā, uzlieku mūziku un vienkārši guļu. Tādi mazlie mirkļu mirkļi.
Šis ir mans ceturtais cibas mēnesis. Brīžiem es pazūdu sev, brīžiem es izrakstos. Bet tā jau ar mani ir. Es nespēju būt kaut kur visu laiku. Man nav iekšējā spēka visam.
Un šie visi četri mēneši, patiesībā jau pieci, jau no paša janvāra ir bijuši tik dažādi. Kā no bedres esmu izrāpojusi, bez enerģijas, bez emocijām, ārā uz mazu saliņu un cenšos sevi uzstutēt atpakaļ uz pekām. Tā lēnām. Periodiskas skumjas ir patstāvīgas. Es laikam nemāku nemaz savādāk. Jo tomēr esot šeit, es nespēju vēl atrast to savu vietu, lai kā skrietu un nemeklētu. Nav man vēl tās sajūtas, ka esmu tur kur man vajag būt.
Iekšējās bailes par tālāko mazliet iekšā. Un vēl pārdzīvojumi par pagātni, jo tā uzrodas vienmēŗ tad, kad esmu nomierinājusies. Tāda sajūta, ka pagātnei ir kāds radars, kurš nosaka brīdi, kad esmu mierīga un priecīga, tieši tad viņa var uzrasties un atkal censties pabojāt. Kāpēc ir tik ļoti grūti atstāt mani mierā pavisam. Ļaut man būt. Ja visas izvēles jau ir izdarītas sen, sen.
Noskaņojums: visāds
Mūzika: Deep Purple
gribu pačukstēt