Domas es šobrīd vairāk pierakstu kladē nevis elektroniski. Nopirku tādu biezu un līdzi nēsājamu, melnos vākos iesietu kladi. Un tagad jebkurā vietā/brīdī es varu apsēsties un izrakstīt sevi. Tas ir viens no iemesliem kāpēc es šeit tik daudz vairs neparādos. Laigan klabināt šeit man patīk un visus piedraugotos tāpat es izlasu. Man patīk lasīt citu dzīves. Šeit, filmās, grāmatās, dzīvē. Iedomāties un izdomāt.
Šodien es uzrakstīju eksāmenu, kurā es šķiet varētu arī izkrist. Jo tad kad viss ziemas atvaļinājums ir bijis liela ballīte un sociāla būšana, grāmatas rokās nepaņēmās. Oooh well. Gaidīšu rezultātus un cerēšu uz labāko, līdz pēdējam. As always it is with the uni stuff.
Tradicionālais jaunais gads iesākās ļoti priecīgi. Prom Velsā. Pie kalniem, jūras un svaiga gaisa. Tieši tas bija visvairāk vajadzīgs. Biju pie jūras tieši trīs reizes. Un nostaigāju vairākus desmit kilometru. Pa vidu paspēju dzert daudz alkaholu un dejot vietējā pabā un no rītiem sēdēt dārzā un dzert kafiju ar pavisam latvisku literatūru rokās. Atgriešanās mājās bija mazliet dulla un pielijusi. Tieši tāpēc es nogulēju veselas 12 stundas no vietas.
Ziemassvētkos es aizlidoju līdz Latvijai un mazliet aukstumu paelpoju un bija lieliski. Izņemot to rūgto faktu, ka ar tiem dažiem draugiem kuriem es mēģinu vienmēr satikties - we are growing apart. Tik maz lietu paliek kopīgas, ja regulāri nesatiekas, nesarunājas. Tas, protams, ir saprotams fakts ko man vienkārši vajadzētu pieņemt. Bet ir mazliet žēl iekšā - ka tie cilvēki, kas agrāk bija tik daudz, tagad ar grūtībām uztur sarunu. Jo dzīves prioritātes citas. Jo dzīves līmeņos citos esam. Toties ar pusmāsu aizvien esam vienā līmenī un aizvien esam piedzīvojumos. Thats the only thing I really care.
Pagājušā gada bilance ir savilkta privātajos pierakstos. Bet varu droši teiktk, ka 2015 manī daudz ko mainīja, izmainīja un iedeva un atņēma. Tāds ļoti nozīmīgs gads bijis. Un vēl šo to vajag domās izauklēt līdz galam, jo vēl neesmu paspējusi nodefinēt.
Pēc 19 dienām sāksies mans īstais un personiskais jaunais gads. Mana dzimšanas diena. Līdz tam arī mazliet vēl padomāšu un paplānošu.
Dzīve notiek. Un viss ir tā pavisam mierīgi.
Šodien es uzrakstīju eksāmenu, kurā es šķiet varētu arī izkrist. Jo tad kad viss ziemas atvaļinājums ir bijis liela ballīte un sociāla būšana, grāmatas rokās nepaņēmās. Oooh well. Gaidīšu rezultātus un cerēšu uz labāko, līdz pēdējam. As always it is with the uni stuff.
Tradicionālais jaunais gads iesākās ļoti priecīgi. Prom Velsā. Pie kalniem, jūras un svaiga gaisa. Tieši tas bija visvairāk vajadzīgs. Biju pie jūras tieši trīs reizes. Un nostaigāju vairākus desmit kilometru. Pa vidu paspēju dzert daudz alkaholu un dejot vietējā pabā un no rītiem sēdēt dārzā un dzert kafiju ar pavisam latvisku literatūru rokās. Atgriešanās mājās bija mazliet dulla un pielijusi. Tieši tāpēc es nogulēju veselas 12 stundas no vietas.
Ziemassvētkos es aizlidoju līdz Latvijai un mazliet aukstumu paelpoju un bija lieliski. Izņemot to rūgto faktu, ka ar tiem dažiem draugiem kuriem es mēģinu vienmēr satikties - we are growing apart. Tik maz lietu paliek kopīgas, ja regulāri nesatiekas, nesarunājas. Tas, protams, ir saprotams fakts ko man vienkārši vajadzētu pieņemt. Bet ir mazliet žēl iekšā - ka tie cilvēki, kas agrāk bija tik daudz, tagad ar grūtībām uztur sarunu. Jo dzīves prioritātes citas. Jo dzīves līmeņos citos esam. Toties ar pusmāsu aizvien esam vienā līmenī un aizvien esam piedzīvojumos. Thats the only thing I really care.
Pagājušā gada bilance ir savilkta privātajos pierakstos. Bet varu droši teiktk, ka 2015 manī daudz ko mainīja, izmainīja un iedeva un atņēma. Tāds ļoti nozīmīgs gads bijis. Un vēl šo to vajag domās izauklēt līdz galam, jo vēl neesmu paspējusi nodefinēt.
Pēc 19 dienām sāksies mans īstais un personiskais jaunais gads. Mana dzimšanas diena. Līdz tam arī mazliet vēl padomāšu un paplānošu.
Dzīve notiek. Un viss ir tā pavisam mierīgi.
jau pačukstēja | gribu pačukstēt