Beidzot saņēmos un nobukoju nākamās brīvdienas. Diezgan pinķerīgs process ir pirkt biļetes no trīs dažādām kompānijām, vienā virzienā un dažādos laikos (jo vīrietis pievienosies vēlāk). Pēc vairāku stundu izmisīgiem klikšķiem un apartamentu meklējumiem esmu tikusi gala ar šo visu. Varēšu elpot latvijas gaisu un pļavas un tad doties lielpilsētas dzīvē uz Dāniju un Zviedriju. Mazliet citu kultūru un cilvēkus izpētīt. Un es ļoti gaidu, kad varēšu aizbraukt uz latviju. Lasīt grāmatas ezera malā un neuztraukties par ikdienas sīkumiem. Neizlikties. Vienkārši būt un gulšņāt dārzā starp ābelēm.

Saņēmu māju sūtījumu ar Dylan lullabies un tagad man vakaros ir ļoti mierīga mūzika.

Visu laiku cenšos saņemties šeit biežāk ko ierakstīt/piefiksēt dzīvi, bet nesanāk. Esmu kaut kur aizklīdusi domās un sevī. Un jo vairāk esmu pie dabas un svaiggaisā jo vairāk domas pašas sakārtojas un ir grūti pēctam to visu izrakstīt.

Piezīme sev: Neesmu smēķējusi jau divas nedēļas. Šis ir bijis ilgākais posms šajā procesā. Nav nemaz tik sarežģīti, ja tam nepievērš uzmanību. Toties tiklīdz nonāku lielpilsētā vai starp artistic draudziņiem tā mazliet gan uzsit to velmi. Tāpēc es dzīvoju pie dabas. Skrienu cauri parkiem. Dzeru citronūdeni un uzvedos atbildīgi pret savu ķermeni.