roskild
19 Maijs 2015 @ 20:11
 
Tieshi tie aaboli, kas aug vecmammas daarzaa ir pashi miljaakie. Un tieshi vinjas sazhaaveetie aaboli, kas atsuutiiti smuki sapakoti pa pastu ir pashi miiljaakie un sirdi sildoshaakie. Jo tad veejainos vakaros kaa shis, es varu ieit virtuvee un uztaisiit zhaaveetu aabolu un kaneelja teeju. Kas garsho lieliski un ljoti sasilda nosalushaas rokas. Aabols un kaneelis vispaar ir lielisks antioksidants, bet kopaa ar vecmammas miilestiibu ir veel labaak.

Un shis maija zaljums ir pavisam noteikti mans miiljaakais. Tas pavisam tumshi zaljais, kad viss ir tikko liidz galam uzziedeejis. Tas zaljais tonis un lapu briedums kam nevar cauri redzeet. Tieshi tas pilniigums ir mans miiljaakais.

Ah, un shodien braucu maajaa pa pielijushu shoseju, kad aiz pamaleem saule spiid un saakaas krusa ar stipru lietu kopaa un man tieshi fonaa bija piemeerota muuzika un tas briidis iecirtaas manaa apzinjaa tik ljoti speeciigi. Tas saldskaabums. Tas briidis star sapnjiem un reaalo dziivi. Tas briidis starp. Man patiik braukt caur lietu. Kad jaasamazina aatrums un fonaa ir piemeerota muuzika.
 
 
roskild
19 Maijs 2015 @ 20:46
 
Man tieshaam visvairaak saap par pamestiem dziivniekiem. Tiem kas dziivniekiem patversmees vai uz ielas. Par mazajaam pamestajaam sirdiim. Tas mani skumdina visvairaak. Taa ljoti.