Kamēr ir brīvdienas, ir arī sesijas darbi un kursa darbi. Piespiedu sevi apsēsties mierā un gandrīz uzrakstīt vienu darbu. Tas ir lielisks sasniegums, ja ņem vērā, ka vēl tikai divi ir palikuši, ar visu gada projektu aprīļa beigās.
Vakardien 10:30 AM es nopīpēju savu last(?) cigarette. Tomēr manī ir milzīgas atkarības. Tagad katru mīļu brīdi kad uznāk vēlme iziet ārā un uzpīpēt es nodarbojos ar ko aktīvu. Pašlaik iecienītākais ir iziet paskriet pa parku, presītes un pietupieni. Vārdu sakot jebkas, kas mazliet aizsit elpu un iedzen sārtumu vaigos.
Ļoti apmierināti šodien padzīvojos pa dārzu, padzēru savu pirmo kafiju pie koka galda un sildoties pirmajā pavasara saulē un vispār dzīve notiek. Tā lēnām un bez steigas. Mazliet ar sevis audzināšanu/pieskatīšanu tikai jānodarbojas.

Ouh, ceturtdien biju pirmajās bērēs savā mūžā. Vienīgais ko vēlos te piefiksēt - es tiešām nebiju domājusi, ka apģērbta melnā es jutīšos tik ļoti neveikli. Nezināmu apsvērumu dēļ ziņa par ierašanos pavasara toņos mani nebija sasniegusi. Mazliet emocijas sakāpa gan, jo nepārtraukti domās bija mans mīļais suns, kurš pavisam nesen aizgāja uz citiem ganību laukiem.