Nedēļas nogale, kurā gribēju draudzēties beidzās ar negaidītu birthday party alus brūvētavā ar free beer and free food, kad pēc trešās glāzes dzima ideja visiem nākamajā rītā celties un braukt uz mud runner obstacle skrējienu. No rīta saprotams šo lēmumu diezgan nožēloju, bet tomēr piespiedu sevi izlīst no gultas siltuma un agrā rītā doties pa dabu paskriet. Man tiešām nelikās, ka tie 10 kilometri pēc night out būs tik grūti. Nobrāzti ceļgali, saskrāpēta mugura, nejūtīgas rokas, slapjas drēbes. Nezinu cik šajā skrējienā bija šķēršļi, šķiet ap 60, bet tā peldēšana caur ledus aukstu ūdeni tā ļoti aizsita elpu. Pirmajā brīdī gandrīz pagāju zem ūdens, jo neapzinājos cik dziļš tas dīķis ir. Un ledusauksts. Un pēctam pa dubļiem cīnīties lai tiktu ārā. Oooh my. Es tiešām esmu gandarīta, ka sevi izvilku no rīta ārā. Un par to, ka vakardien randomā piekritu šim visam. Un priecājos par to cik ļoti ar Luīzi viena otru motivējām. Pastaigāt vēl nespēju. Un visi noberzumi sāp, bet bija tik ļoti dzīva sajūta. Visu nedēļas nogurumu atņēma. Un lielisku motivāciju iedeva. Man būs vajadzīgi vēl vairāk šādi pasākumi. Kopā.