Pavisam netīšām rakājos pa saviem bookmarks arhīviem un atradu savu veco blogu. Rakstītu tieši pirms četriem gadiem, kas bija ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts manā dzīvē un viss tajā gadā mainījās un izmainījās. Un ir tik dīvaini sevi lasīt tad. Šķiet esmu pazaudējusi to spēju izrakstīt sevi tā saprotami un skaisti. Tagad ir tikai izvilkumi un teikumi neveidojas. Un es nemāku sevi pastāstīt. Lasu sevi un dažbrīd paliek tā skumji. Cik ļoti liels smagums manī bija iekšā tad. Un ir tik daudz mainījies kopš tā gada, bet tai pat laikā tik daudz kas no tā visa ir palicis manī aizvien.


Dažus izvilkumus tomēr ir jāatzīmē arī šeit.

Augusts 2010 - Protams,es šo dzīvi atdzinu pa gana ērtu un pašpietiekamu. Bet tas viss, beigu beigās, noveda pie tā, ka kļūdījos. Rutīnisks ērtums protams ir tīri pieklājīgs un vēlams. Bet tā otra puse taisni vai kauc pēc pārmaiņām. Un tieši to, sakrāmējot savu lielo, apaugušo dzīvi trīsdesmit kilogramos es sapratu. Es vēlos lai mainās daudz.

Septembris 2010 - Un nē, es neesmu monotoni laimīga. Esmu augšā un lejā. Un nekad pa vidu. Ir tikai tādas galējību virsotnes. Es vienkārši neprotu būt pa vidu.

Oktobris 2010 - Ir lietas, kas dzīvē vienkārši notiek. Un tur neko citu nevar izdarīt.

Novembris 2010 - Četru mēnešu prombūte, kas liekas kā tikai mazs, mazs brīdis visā visumā. Un laikam jau arī nav nozīme. Viss ir tikai tāds mirklis. Šajos mirkļos jau notiek ļoti daudz.

Decembris 2010 - Un galu galā es esmu atbildīga tikai par to ko es saku, nevis par to, kā citi to saprot. Un tā ir ļoti laba sajūta.


Tieši piecu mēnēšu pieraksti no tā gada, kas izmainīja tik daudz.