Viss tādās totālās galējības manā dzīvē. No pilnīga atslābuma un noguruma, līdz pilnīgam haosam sevi dzenu. Nevaru tā mierīgi. Visu saplānot kārtīgi un tad tā mierīgi dzīvot līdzi. Piemēram šīs divas pēdējās dienas, kad mazliet darba apjoma atslābums (ko es sev pati iestāstu), es varētu darīt tos visus nākamos, bet tā vietā man ir sarkanvīns un visādas filmas un grāmatas. Kas viss novedīs atpakaļ pie pēdējā brīža panikas. Man vienkārši vajag mazliet vairāk saņemties.

Bet šovakar es sev vēl atļaušu atslābumu. Ķermenim vajag mazliet nomierināties. Lai sirds mana nomierinās. Visam vajag pauzi.