Pirmais jūnijs. Pirmā diena pēc atvaļinājuma. Tikko atgriezusies no ziemeļu francijas piedzīvojumiem un noķērusi mistisku vīrusu. Viļājos pa gultu ar savu karstauksto sajūtu. Elpošanas grūtības un iekaisis kakls. Lielisks pēc atvaļinājuma komplekts. Izskatās, ka būšu tikusi pie papildus pāris dienām mājās.
Bet ziemeļu francija bija lieliska. Peldēšanās. Klintis. Pārgājieni. Saulrieti. Vēli vakari ārā kafejnīcās. Vietējie tirdziņi un basas kājas. Pašiem savs noīrētais dzīvoklis un vēlas brokastis gultā. Tie Francijas plašie un lielie logi ir gluži manā gaumē. Man patīk plašums telpā. Ar logiem pa pusi sienas un baltiem plandošiem aizskariem. Puķēm nokrautu balkonu un mazu galdiņu stūrī, kur malkot rīta melno kafiju.
Es jutos ļoti laimīga visu šo nedēļu. Sejas āda ir uzlabojusies. Iededzis ķermenis. Matu mīkstums pēc izmirkšanas jūrā. Visa tā francijas kultūra man nāca patiešām par labu. Tieši laikā. Un tieši ar tik lielu iedvesmas devu cik vajadzēja.
Es nezinu no kurienes manī ir šis viss vīruss šobrīd. Var jau būt, ka ķermenim ir nepieciešama ilgāka pauze pirms lielā skrējiena otrajā cēlienā. Gan jau darbā viss pagaidīs. Pievērsīšos mazliet vairāk sev.