Sēžu Universitātē. Pārtraukums. Nolīdu kafejnīcas stūrī ar visu savu laptopu un melnu kafiju. Visi apkārt dzīvojās, tērzējās un smejās. Man ir cita mūzika. Esmu mazliet nomierinājusies no pagājušās nedēļas, bet aizvien mazliet tā kā emocionāli kremt tie visi notikumi. Pilnīgs bērnu dārzs ir ar tiem pieaugušajiem cilvēkiem. Uzlieku savu brave face un daru savas lietas, savus darbus un cenšos apkārtējo visu ignorēt. Citu cilvēku bērnišķīgā attieksme mani nedrīkst tik ļoti ietekmēt. Šis laiks manī ir tik daudz stresa ienesis. Augstskolas degošie termiņi un mana novilcināšana uz pēdējo brīdi. Mana nesaprašana ko un kā darīt. Tehniskās literatūras lasīšana. Esejas. SolidWorks. Es dažkārt patiešām nesaprotu, kā es šeit vispār nokļuvu, ko es daru un kā es vispār pamanījos pabeigt pirmo semestri ar diezgan labām sekmēm. Anyway. Man darbā ir divi projekti ar degošu deadline. Tā, ka visi grib, lai strādājam vēlas, garas stundas un brīvdienas. Visi noslēgumi tuvojas. Tieši tajā brīdī, kad aiz loga ir pilnīgs pavasaris un man vairāk gribās lasīt kādu vieglu literatūru un dzert alu. Tas, protams, man vēl būs. Bet mana nepacietīgā mazā sirds grib visu tagad un tūlīt. Pabeigtu semestri, nodotus darbus un nodotus projektus. Divi auditi līdz aprīļa beigām. Divi eksāmeni. Trīs esejas. Pavidu tam visam es cenšos iestarpināt sporta zāli un savu vismīļāko LBT session un kādus piedzīvojumus. Es sāku mazliet nogurt. Vajag jaunu enerģijas līmeni iekšā.
Uz citas nots. Es beidzot biju savā pirmajā british teātrī. Un man ļoti patika. Pilnīgi cita sajūta.
Un pagājušo nedēļ iekš LBT visi tik smagi strādājām, ka visi spoguļi aizsvīda ciet. Tā, ka nodarbības beigās visi slapji uz grīdas gulēja. Izstaipīšanās uz paklājiņa ir pats labākais nodarbības beigās. Ja es vēl sevi pieskatītu ēšanas jautājumā, līdz vasarai būtu pat tīri pieklājīgā formā. Un dibens tik smuks veidojās. Visi muskuļi pulsē. Tā sajūta ir tieši tas kas man ir vajadzīgs.
Atnāca uz māju pasūtītās hanteles un jogas bumba un tagad arī pa vakariem varu mazliet pavingrot. Tas ir mans vienīgais prieks, kamēr lasu savas zinātniskās grāmatas.
Viss pārējais lēnām notiek. Dzīve notiek. Ar vai bez manis. Dažreiz esmu tālu, tālu kosmosā.
Uz citas nots. Es beidzot biju savā pirmajā british teātrī. Un man ļoti patika. Pilnīgi cita sajūta.
Un pagājušo nedēļ iekš LBT visi tik smagi strādājām, ka visi spoguļi aizsvīda ciet. Tā, ka nodarbības beigās visi slapji uz grīdas gulēja. Izstaipīšanās uz paklājiņa ir pats labākais nodarbības beigās. Ja es vēl sevi pieskatītu ēšanas jautājumā, līdz vasarai būtu pat tīri pieklājīgā formā. Un dibens tik smuks veidojās. Visi muskuļi pulsē. Tā sajūta ir tieši tas kas man ir vajadzīgs.
Atnāca uz māju pasūtītās hanteles un jogas bumba un tagad arī pa vakariem varu mazliet pavingrot. Tas ir mans vienīgais prieks, kamēr lasu savas zinātniskās grāmatas.
Viss pārējais lēnām notiek. Dzīve notiek. Ar vai bez manis. Dažreiz esmu tālu, tālu kosmosā.
gribu pačukstēt