Man šodien negribās būt. Es zinu, ka vēl nav pat pieci vakarā, bet man patiešām bija ļoti nepieciešama šī lielā glāze sarkanvīna. Šī ir oficiāli visbriesmīgākā darbdiena manā gandrīz divu gadu būšanā biznesā. Šī bērnudārzu blame culture is kaut kas vienreizējs pieaugušu cilvēku vidū. Šī diena manis pēc varētu vienkārši nebūt, jo es ļoti labi zinu, ka ar visu savu stresa līmeni es līdz otradienai neatslābināšos un darba attiecības ir mazliet sabojātas. Kā es visu vērsīšu uz labu, es vēl nezinu. Es neprotu būt neitrāla šādos jautājumos. Mani gaida ilgas darba stundas nākamnedēļ. Es negribu domāt par to nemaz, nemaz. Un es gribu aizmirst. Tāpēc man ir vīns jau pirms pieciem pēcpusdienā.