Rīt ir eksāmens. Esmu revision atlikusi līdz pašam pēdējam brīdim un aizvien atlieku. Toties esmu izdarījusi pilnīgi visu citu. Rīt mans pirmais semestris noslēgies un atliks tikai gaidīšanas periods. Tas brīdis, kad ar aižmiegtām acīm ver vaļā ē-pastu, lai uzzinātu rezultātus. Ir tieši divi pēcpusdienā. Esmu nodrošinājusies ar siltu kafiju un pilnīgu klusumu. Tagad tikai saņemties atvērt grāmatas.

No cilvēka tipiskā manī aizvien ir tā īpašība,ka es diezgan sūdīgi uztveru kritiku. Nevis ņemu par pilnu un labojos,bet eju aiz dusmās dauzīt skatlogus. Šādi taču nevar dzīvot. Disharmonizēju sevi visos iespējamos veidos.
Vajag mazliet nomierināties. Savādāk mana mazā bunny heart par daudz satraukumu uzņem. Lieku satraukumu.
Es mācīšos uztvert, ieklausīties un palaist.
Un šis ir tikai attiecībās ar tuvākajiem. Darba vidē ir taču profesionālais aukstums un professional judgement. Bet lūk īstajā dzīvē nesanāk ar prātu spriests. Īstajā dzīvē esmu ar sirdi.