Man patīk mazpilsētu dzīve. Izbraukt no paša rīta agruma apkārt vietējiem parkiem un ezeriem. Cilvēki sveicina un smaida. Saule matos. Silts vējš. Riteņa grozā zemenes un auksts ūdens. Viss mierīgi plūst. Neko daudz svētdienu rītos nevajag. Sēdēt dārzā un dzert kafiju. Neko īsti nedarīt. Man vienkārši pietrūkst nesteigties, nekur nedoties. Būt vienā vietā un elpot.
Man patīk klusums. Dabas klusums. Nemainītu šo pret pilsētas skaļumu, trokšņiem un steigu. Tas der darbdienām. Nepārtraukta sāncensība. Kurš vairāk, kurš labāk, kurš dosies tālākā atvaļinājumā, kuram vairāk naudas un tā tālāk. Visi tādi sociāli aktīvi. Kamēr es tikai iegrimstu savā lauku dzīvē un nevēlos neko no tās reālās pasaules sevī.