Tāda dažādu pārdzīvojumu pilna nedēļa bija. Un tikai nedēļa apritējusi kopš slimnīcas un vispār neesmu sevi saudzējusi tik ļoti cik vajadzētu. Uzreiz iemetu sevi realitātes skolā un varbūt tā nemaz nevajadzēja. Tad nu domāju sevi mazliet iepriecināt un uztaisīt sev tādu guilty pleasure girly shopping.
Jau domās iztēlojos mežģīņu apakšveļu, garās mežģīņ zeķes, svārkus un blūzītes priekš pavasara ofisa sezonas. Bet, bet, bet - tā vietā netīši ieeju Mājas interjēra un dizaina veikalā, pazūdu laikā vismaz uz stundu un iznāku ārā ar trīs maisiem.
Tagad man ir ļoti skaistas un galvenais, ka milzīgas itāļu vīna glazes, pankūk panna, kuku cepšanai panna, mazais katliņš un vēl visādi citādi saimniecībai noderīgi priekšmeti mania virtuvei un viesistabai. Te nu bija meitenīga iepirkšanās.
Dizains un interjers un iekārtošana ir tomēr mana lielākā vājība un nekas cits pagaidām nestāv blakus.
Un galvenais, ka vēl ko tik daudz vajag, ka pilnīgi excited es esmu par domu vien, ka varēšu stundu vazāties caur to Mājas veikalu un izlasīt to ko pašai gribās visvairāk.
Bet vēl man ir priekšā koledžas eseja par business enterprises, kas vispār no nosaukuma vien mani mazliet iekšā nogalina šodien, jo diezgan daudz marketinga iekšā, kas nav man mīļākais no subject šajā gadā.

Man gribējās uzcept ābolmaizi šodien. Nu tādu kā man omīte cepa. Kad ir mīkla, sagriezti āboli šķēlītes un kanēlis. Vai kaut kā tā. Bet man nav receptes. Es pat nezinu, vai šeit dzīvojot, var atrast kaut ko līdzīgu mīklai(?) Tāpēc laikam vien cepšu kādu gatavo izstrādājumu blueberry kūciņu. Gribās māju piesmaržināt ar siltumu un mājīgumu.