Kaut kā viss notiek pašplūsmā. Vakar te čīkstēju cik ļoti gribās iekārtoties vairāk, sajusties mājīgāk un tamlīdzīgi. Un tad atbrauc vīrietis, gluži kā domas nolasījis un mēs braucam uz Ikea. Vienu no lieliskākajām iespējām dzīvokļa dekorēšanā. Jo lielākoties visas lietas ir vienkārši smieklīgi lētas un pietam izskatās gaumīgi un labi. Un vispār Zviedri ir pacentušies. Tā nu es tiku pie sava personīgā kafijas galda, grāmatu plaukta un garā guļamistabas plaukta pie loga, maniem visiem diskiem, filmām un citām dzīvēm. Visu sestdienas vakaru pavadījām dzerot vīnu un skrūvējos mēbeles kopā. Un izskatās ļoti labi. Vīrietis nopirka vēl lielo stāvlampu un pledu viesistabas dīvānam. Un tagad man ir patīkams kontrasts, starp baltiem ādas dīvāniem, oranžsarkanu pledu un milzīgiem spilveniem. Un visam pavidu mans smukais gaišā koka galdiņš. Vēl tikai būtu jātiek vaļā no bezgaumīgās sekcijas, kas šeit jau bija mājojusi pirms manis un viesistaba pa lielam būs piedabūta gluži mājīga un patīkama.
Tagad visādas idejas pa galvu maisās un visu ko gribās. Plānojām mūsu nākotnes mājas. Un abi esam ar tādām idejām. Laigan ar kopā dīvošanu aizvien nesteidzamies. Es ļoti izbaudu šo visu procesu. To lēno. Nesteidzīgo.

Vispār man šobrīd būtu jāraksta mājasdarbs koledžai par Recruitment and selecting, bet es tikai pa dizaina žurnāliem ņemos, lasu, meklēju, atķeksēju, izmainu un lieku kopā savu bildi. Mans smukais rumaks (nu divritenis) stāv istabas stūrī un piedod interjēram tādu savādāku noskaņu. No virtuves skan radio. U kafijas galdiņa, blakus laptopam stāv kafijas krūze un es sēžu uz grīdas un dungoju līdzi. Ir labi, ka ir svētdienas.

Brīvdienas vienmēr kaut kā paiet, kaut kā izplūst. Un tad nāk piecas dienas, kuras prasa enerģiju, koncentrēšanos un nepārtrauktu būšanu reālajā pasaulē. Bet tas jau netraucē.


Man sāk patikt būt šajās mājās. Ar lielajiem logiem un Pļavas gleznu pie sienas.