Un tad ir tas briidis,kad iemiileeshanaas aplis ir apgaajis bezgaliibas ziimiiti un pienaak miilestiibas aplis. Ne gluzhi tiiras miilestiibas,bet miilestiibas apzinaashanaas aplis, taa tiiri personiski man shkjiet. Un taa man sajuutaas ir taada tiira miilestiibas apzinaashanaas. Kas tas ir par zveeru mums, kaadi ir pamati,kaadas ir sejas. Iemiileeshanaas ir piezemeejusies. Un tas jau nav slikti. Jo naakamais aplis jau ir cits liimenis un cita sajuuta.
Taa ljoti vienkaarshi sev pastaastiit un piefikseet. Lai neaizmirstu kaadi tad ir tie mani dziives liimenji.
Ja iemiileshanaas taada ljoti noturiiga bija pusgadu,patiesiibaa jau veel aizvien ir tikai savaadaakaas sajuutaas,kad varu smaidiit konstanti aizmirstot darba pienaakumus un vienkaarshi taapat priecaaties, tad miilestiibas apzinaashanaas buus vesela jauna pasaule man. Jo ir pilniigi kaa pirmo reizi viss. Neatklaati uudenji,kalni un vientuljaas salas.