roskild
10 Oktobris 2012 @ 22:57
 
paslimojos pa māju un rīt došos atpakaļ realitātē. mazliet savu laiku ieguvu. mazliet atgāju un stress liekas mazleit pierimis. apaukstēšanās atkāpjas un organisms mazliet priecīgāks paliek. būs man jāpiedomā vairāk pie veselīguma un kā uzkrāt dabīgi enerģiju. tas kafijas patēriņš manī ir pa daudz. laigan kafiju es mīlu tik ļoti, ļoti. dažkārt tas ļoti ir pa daudz.
blakus krūzītē karsts terafuls ar miega efektu, ar cerību, ka no rīta arī pamodīšos laicīgi un jutīšos tieši tik labi, lai dotos ar visu savu iegūtos enerģiju kalnus gāzt. pat negribu domāt par ēpastiem un burzmu. ir jau tā ka pietrūkst tā visa un tā. bet tas laiks sev arī ir tāda kā prioritāte. vismaz tajos brīžos, kad darbaholisms mazliet apslimst.
jāsāk rakstīt koledžas darbi. bet neko nespēju uzklabināt. nekādas iekšējās pašiedvesmas.
tik daudz miljons domu. visas dzenu prom. neko negribu sevī. gribu tīrību. domu tīrību. un aizmigt vīrieša apskāvienos. bet šodien tā nav. šodien esmu ar sevi. un guilty pleasure - sieviešseriāliem. ir labi tā. mazliet, mazliet.
ieritināties zem sedziņas un būt prom.