Shii laikam ir mana miiljaakaa sestdiena. Pamosties piecos no riita. Noiet uz pirmo staavu ar basaam kaajaam. Atveert aizskarus. Uzvaariit kafiju. Iziet daarzaa un apseesties pie kanaala malas. Iemeerkt pecinjas ledus aukstaa uudenii. Un pamosties liidz ar indian summer. Tieshi tik lieliskaa vietaa es shobriid atrodos. Shii maaja un lokaacija ir kaut kas vienreizeejs. Lieli plashumi. Lieli logi. Uuudens un zeme. Taada maajsajuuta.
Bet tomeer. Shodien es satiekos ar savu landlord lady, panjemu atsleegas un ieraugu savus jaunos apartamentus. Pashai savs dziivoklis. Pats pilseetas centrs. Prom no manas miiljaas country side. Atpakalj realitaatee. Esmu sheit dziivojos izlutinaata. Un esmu iedziivojusies. Tagad buus jaatradinaas. Treshdienas vakarinjas pie omes, gan man veel buus. Tas taads vinjiem te rituaals. Buus sevi jaanodarbina visos veidos. Tagad ar studentu atlaidi vareeshu izbaudiit sportazaales labumus peec pilnas programmas. visvairaak shkjiet pietruukst saunas. Relaksaacija peec darba. Neko vairaak man pat negribaas.

Piektdiena. Es aizmiegu pirms desmitiem vakaraa savam viirietim uz pleca. Pamostos piecos un nezinu ko ar sevi iesaakt. Domu lidojumi tik traki. Kaa iekaartot jauno dziivokli. Kaadas kraasas, kaa meebeles sabiidiit. Tad veel visas darba domas, jo pavisam ambiciozi es eju uz paaugstinaajumu un patstaaviigu liigumu. Un tas noziimee tik ljoti daudz, itsevishjkji shaadaa briidii, kad pashai viss jaasaved kopaa. Ir jaaizdomaa kaartiiga reekjinu sheema, kaa visu salikt kopaa un kontroleet/uzraudziit sevi. Saakumi jau vienmeer taadi kaartiigi un ceeli.

Bet darbu es izbaudu. Liidz pashiem pamaties. ir sajuuta, ka esmu nonaakusi tur kur man ir jaabuut. Visa taa rosiiba un kreativitaates iespeejas. Neierobezhotiiba, briiviiba un uzticiiba ir taadas pamatveertiibas ko darba deveejs man dod.



Dazhkaart es pamostos ar neizskaidrojamu sajuutu, ka man ljoti, ljoti gribaas maajaas. Domaas redzu ielas pa kuraam staigaatu, smarzhu kuru justu. Kaa apseestos uz solinja, aizkuupinaatu cigareti un skatiitos Daugavaa. Kaa ieietu savaa istabaa. Panjemtu kleepii laptopu, apseestos uz palodzes ar lielu teejas kruuzi blakus, iesleegtu savas ziemassveetku lampinjas un klusi klabinaatu. Iedvesmotos.
Mana istaba nav mainiijusies. Nemaz. Es esmu. Un kad cita es ieiet telpaa, kas ir bijusi vecaa es, ir pavisam diveejaadi. Taads mikslis.
Es pat nemaaku sevi izrakstiit.

Shodien saaksies kaut kas jauns. Shodienas datums ir noziimiigs pagrieziena punkts man. Un ja veel ir pilniiga indian summer outside. Visam ir jaanostaajas tishi taa kaa vajag. Domas kosmosam prom. Un sevi mazliet piezemeet. Dzilji ieelpot to vieglo atvasaras smarzhu un vienkaarshi buut. Te un tagad. nekur citur.

Jo shodiena vienkaarshi taada ir. Laba. Cits laiks/telpa neeksistee.