Seezhu ofisa vientuliibaa. Skatos aaraa pa logu. Ausstinjas klusi skan akustiskie tonji un blakus large kruuze ar costa coffee. Otradienas riitu mirkljiem neko daudz arii nevajag. Tikai labas sajuutas truukums organismaa. Viss shodien taa besii un gribas izlikt visu uz aaru bet nav iisti kur. Tikai izrakstiit sevi atliek. Aizdomaajos par to,ka sheit dziivojot esmu palikusi par rasisti. Ne tajaa letaalajaa noziimee. Un tikai uz noteiktu rasi un tikai taapeec ka tie visis cilveeki ir sevi paraadiijushi taadaa veidaa.
Mani izvaakshanaas datumi ir naakamaa nedeeljas nogale. Un es pat nespeeju noticeet. Tam ka ir pagaajis jau pusgads shajaa vietaa. Un shajaa pusgadaa ir tik neizsakaami daudz lietas mainiijushaas. Paarskatot cibas ierakstus es redzu kaa mainos. Kaa uzstuteeju sevi atpakalj uz pekaam. Aizvien priecaajos,smejos un paardziivoju. Daudz ko paturu sevii, bet tikpat daudz izrakstu. Varbuut ne publiski,bet aaraa no sevis. Izrakstiita doma tik skaidraaka paliek.
Vakardien atradu tik piemeerotu dziivokliiti,bet kameer apdomaajos kaads vinju jau rezerveeja. Ir gan divas dienas lai kaut kas mainiitos. Un es pavisam ljoti ceru uz to. Shii iespeeja buutu kautkas ljoti labs. Kuraa briidii shis veiksmes faktors manii iemiga? Es laikam viirietim jau esmu sakritusi uz nerviem ar saviem stresa iekraajumiem. Tomeer gruuti patureet sevii visu to. Maacos sevi kontroleet un turpinaat priecaaties. Jo vinjsh ir vislabaa sajuuta manaa dziivee! Taa ka nespeeju iedomaaties neko citu un taa,ka zinu vinju no ieprieksheejaam dziiveem. Es nebiju domaajusi,ka taadi cilveeki veel ir.
Es gribu savas maajas. Es gribu mieru un beidzot pastaaviibu. Nevis sevis meetaashanu no viena punkta uz otru.